Latgaliešu valoda un citi baltu valodu reģionālie varianti: multidisciplināri risinājumi un pētniecības perspektīvas

 

Organizatori:

 

Apraksts:

Tradicionāli sociolingvistikā uz tādām baltu valodām kā lietuviešu vai latviešu valoda, kas ir divu titulnāciju pamatvalodas, bet kuru lietojums starptautiskajā apritē ir ierobežots, netiek attiecināts apzīmējums “mazāk lietotās valodas” (lesser-used languages). Tomēr arī šo valodu dzīvotspējas pamatā nozīmīgs ir runātāju skaits, lingvistiskā attieksme, to oficiālais statuss, mūsdienīgu normatīvo avotu sagatavošana, valodu dokumentēšana, digitālo risinājumu piedāvājums u.c. faktori (UNESCO 2003). Blakus lietuviešu un latviešu literārajām valodām gan Lietuvā, gan Latvijā tiek lietoti dažādi reģionālie valodu paveidi, kuru vitalitātei gan runātāju skaits un lingvistiskā attieksme, gan arī lietojuma dokumentēšana u.c. faktori ir tikpat svarīgi. 

Latgaliešu valoda ir pamanāmākā no visiem baltu valodu reģionālajiem variantiem; tai ir senākās valodas lietojuma tradīcijas un daudzveidīgs mūsdienu izmantojums, tostarp rakstu formā. Latgaliešu valoda blakus latviešu literārajai valodai pēc Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) lēmuma ir noteikta kā viens no latviešu valodas paveidiem, kura ir attīstības procesā un valodas vitalitātes skalā vairs netiek raksturota kā apdraudēta, bet gan – stabila (Eberhard, Simons, Fennig 2024). Digitālā atbalsta ziņā tā tiek raksturota kā augšupejoša, ar attīstības potencēm (turpat). Latvijā to ikdienā lieto apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem, Latgales reģionā – apmēram viena trešdaļa iedzīvotāju (Oficiālās statistikas portāls 2023). Lai valoda turpinātu pilnvērtīgi attīstīties, būtu prestiža tās runātāju vidū, tai nepieciešams arī lingvistisks atbalsts: fundamentāli pētījumi teorētiskajā valodniecībā un lietišķie pētījumi valodu izglītības, lietojuma un digitālo risinājumu virzienos. 

Mūsdienās Lietuvā un Latvijā ikdienā tiek lietoti arī citi baltu valodu reģionālie varianti, piemēram, Lietuvas rietumos žemaišu dialekta izloksnes, Latvijā Kurzemes pusē – tāmnieku izloksnes u.c.

Tāpēc šajā tematiskajā sekcijā aicinām pieteikties pētniekus, kuru intereses ir saistītas gan ar latgaliešu valodas, gan arī citiem baltu valodu reģionālajiem variantiem tādos pētījumu virzienos kā:

  • valodas dokumentēšana, rokraksti, digitalizācija (gan folklora un citi senie teksti, gan mūsdienu teksti un to atlase runas korpusiem, normalizēšanas problēmas u.tml.); 
  • normatīvo avotu izstrāde (gramatikas jautājumi un leksikogrāfija); 
  • valodas lietojums dažādās sociolingvistiskajās jomās (medijos, izglītībā, ģimenē u.c.); 
  • lingvistiskā attieksme, valodas prestižs u.c. jautājumi, kas ietekmē valodu praksi; 
  • reģionālās valodas mijiedarbībā ar nacionālajām, minoritāšu u.c. valodām daudzvalodības kontekstā. 

Kā caurviju aspekts iepriekš minētajiem pētījumu rakursiem ir digitālās humanitārās zinātnes, kas veido nozīmīgu pamatu daudzveidīgu datu ieguvei, lingvistiskai un starpdisciplinārai analīzei un neierobežotai izpētei. Reģionālo valodu vai to variantu kontekstā digitālie risinājumi, tehniskās iespējas platformu, vietņu un digitālo rīku izmantošanā ir vērtīgs atbalsts, ņemot vērā ierobežotos finanšu un cilvēkresursus. Tematiskajā sekcijā pētnieki tiek aicināti dalīties pieredzē, kā daudzveidīgās digitālās iespējas ir ietekmējušas, mainījušas vai pārveidojušas ierastās pieejas un metodes humanitāro un sociālo zinātņu pētījumos, īpaši attiecībā uz reģionālajām valodām un kultūrām. Taču digitālie risinājumi nav galvenais akcents šajā sekcijā, tāpēc aicinām sekcijā reģistrēties arī pētniekus, kuri strādā ar klasiskām pētījumu metodēm un pieejām. 

 

Literatūra 

 

Reģistrācija: 

Ja vēlaties lasīt referātu šajā sekcijā, lūdzam aizpildīt reģistrācijas formu (tiks publicēta 2025. gada februārī).