Vēsturiskās morfoloģijas un sintakses krustcelēs: baltu valodu darbības vārds diahroniskā perspektīvā

 

Organizatori:

 

Apraksts:

Iespējams, salīdzinoši šaurās ģeogrāfiskās izplatības dēļ tipologi un vēsturiskās valodniecības speciālisti baltu valodām nav pievērsuši tādu pašu uzmanība kā ģermāņu, romāņu un slāvu valodām. Tomēr baltu valodās ir daudz interesanta, jo tās atspoguļo daudzas aizraujošas tipoloģiskas iezīmes un sarežģītus (un saistošus) vēsturiskos attīstības procesus (sal. Arkadievs, Holvets un Vīmers 2015: 62–66). Lai gan baltu valodas bieži tiek īpaši izceltas saistībā ar fonoloģisko senatnīgumu, tās ir saglabājušas daudzus arhaiskus morfoloģiskus elementus (piemēram, Nau un Spraunienė 2021: 211 par baltu nākotnes formu marķieri). Tajā pašā laikā tās atšķiras no radniecīgajām valodām ar dažādām morfoloģiskām un sintaktiskām īpatnībām.

Baltu valodas piedāvā bagātu darbības vārdu morfoloģisko sistēmu. No vienas puses, baltu valodās, salīdzinot ar slāvu valodām, mantotā derivatīvā morfoloģija ir paplašinājusies līdz sintētiskai sistēmai, kurā katrai saknei var būt saistīta ar lielāku vai mazāku skaitu savstarpēji saistītu veidojumu, kas atbilst dažādām diatezēm vai Aktionsarten (Arkadiev, Holvoet & Wiemer 2015: 65–66 un Villanueva Svensson 2020: 382–83). Šie veidojumi tiek formāli diferencēti, izmantojot sufiksāciju, ablautu un metatoniju (sal. piemēram, Petit 2004 un Pakerys 2021), un tiem var būt ļoti specifiskas nozīmes, piemēram, deminutīvi un intensīvi. No otras puses, baltu valodas ir ievērojami regularizējušas tagadnes un pagātnes sistēmas, pamatojoties uz opozīciju [±transitīvs] (Schmid 1966, 1967).

Attiecībā uz atsevišķām darbības vārdu kategorijām pēdējos gados ir pieaugušas diskusijas par to diahroniju, piemēram, par vēlējuma izteiksmes attīstību austrumbaltu valodās (sal. Petit 2018 un Fries & Hill 2022). Darbības vārdu (morfo)sintakse, piemēram, valences maiņa un novietojums, kārta, diskursa organizācija (taxis), evidencialitāte, laiks, aspekts un izteiksme (TAM) arī ir raisījusi lielu interesi salīdzinoši vēsturiskā un tipoloģiskā aspektā (skat. Holvoet 2014, 2020, Holvoet & Nau 2015, 2016).

Šī sekcijas mērķis apvienot pētniekus, kuri interesējas par baltu darbības vārda vēsturisko morfosintaksi plašā aspektā vai konkrētāk par kādu no tās apakšjomām. “Vēsturisks” šeit tiek lietots plašā nozīmē, iekļaujot ne tikai pirmsvēstures (potenciāli indoeiropiešu) perspektīvu, bet arī pieejas, kas attiecas uz jaunākiem valodas attīstības posmiem, piemēram, senajiem lietuviešu tekstiem. Tādējādi šajā sekcijā aicināti referāti, kuros apskatīta darbības vārdu kategoriju attīstība baltu valodās morfoloģiskā vai (morfo)sintaktiskā aspektā. Tāpat tiek gaidīti visi temati, kas saistīti ar plašo baltu darbības vārda vēsturisko morfosintaksi, tostarp:

  • pētījumi par noteiktu verbu kategoriju, formantu vai sakņu cilmi;
  • vēsturiski pārskati par baltu darbības vārdu konstrukcijām un funkcionālajām kategorijām;
  • valodu interferences pētījumi par aspektiem, kas saistīti ar baltu valodu darbības vārdiem.

 

Literatūra 

  • Arkadiev, Peter, Axel Holvoet, & Björn Wiemer. 2015. Introduction: Baltic Linguistics – State of the Art. In P. Arkadiev, A. Holvoet & B. Wiemer, (eds.), Contemporary approaches to Baltic linguistics, 1–110. Berlin: Mouton De Gruyter. 
  • Fries, Simon & Eugen Hill. 2022. Insights into the diachrony of the East Baltic subjunctive mood. Baltistica 57(1). 5–44. 
  • Holvoet, Axel (ed.). 2014. Grammatical relations and their non-canonical encoding in Baltic. Amsterdam: Benjamins. 
  • Holvoet, Axel. 2020. The middle voice in Baltic. Amsterdam: Benjamins. 
  • Holvoet, Axel & Nicole Nau (eds.). 2015. Voice and argument structure in Baltic. Amsterdam: Benjamins. 
  • Holvoet, Axel & Nicole Nau (eds.), 2016. Argument realization in Baltic. Amsterdam: Benjamins. 
  • Nau, Nicole & Birutė Spraunienė. 2021. Future tense and narrativity. Baltic Linguistics 12. 209–47. 
  • Pakerys, Jurgis.  2021. Obligatory features of Lithuanian verbal inflection classes. In P. Arkadiev, J. Pakerys, I. Šeškauskienė & V. Žeimantienė (eds.), Studies in Baltic and other languages: A Festschrift for Axel Holvoet on the occasion of his 65th birthday, 268–90. Vilnius: Vilnius University Press. 
  • Petit, Daniel. 2004. Apophonie et catégories grammaticales dans les langues baltiques: Linguistique baltique et comparaison indo-européenne. Leuven: Peeters. 
  • Petit, Daniel. 2018. Between syntax and semantics: The origin of the East Baltic conditional mood. Indogermanische Forschungen 123. 211–46. 
  • Schmid, Wolfgang. 1966. Baltische Beiträge IV. Indogermanische Forschungen 71. 286–96. 
  • Schmid, Wolfgang. 1967. Baltische Beiträge V. Indogermanische Forschungen 72: 116–22. 
  • Villanueva Svensson, Miguel. 2020. The Balto-Slavic ā-aorist. Transactions of the Philological Society 118. 378–400. 

 

Reģistrācija: 

Ja vēlaties lasīt referātu šajā sekcijā, lūdzam aizpildīt reģistrācijas formu (tiks publicēta 2025. gada februārī).