Ģermāņu un baltu-slāvu valodas: vienota valodu grupa vai mīts?

 

Organizatori:

 

Apraksts:

Sekcijas mērķis ir izvērtēt pierādījumus par īpašu saikni starp baltu-slāvu un ģermāņu valodu grupām indoeiropiešu valodu saimē. Kopš A. Šleihers iekļāva slāvu-ģermāņu valodu grupu (Germanoslaven) kā vienu no galvenajiem mezgliem savā valodu koka modelī (Schleicher 1853), ideja par šo divu grupu īpašu radniecību ir bijusi pamatā trīs monogrāfiju izdošanai (Hessencamp 1876; Stang 1972; Nepokupny et al. 1989). Tomēr mūsdienās vispārējā attieksme šķiet agnostiska (Kümmel 2022: 264; Pronk 2022: 287) vai arī atbalsta alternatīvu klasifikāciju, baltu-slāvu grupu saistot ar indoirāņu valodām (Ringe, Warnow & Taylor 2002: 87; Olander 2019; Kassian et al. 2021; Kroonen 2022: 166–167). Šajos modeļos līdzības ar ģermāņu valodām tiek skaidrotas ar valodu kontaktu, nevis kopīgu mantojumu.

Pēdējos gados interese par indoeiropiešu filoģenētiku ir pieaugusi, daļēji pateicoties vairākiem nozīmīgiem pētījumiem, kuros mēģināts pielāgot datorizētās evolūcijas bioloģijas metodes (Grey & Atkinson 2003; Bouckhaert et al. 2012; Chang et al. 2015; Heggarty et al. 2023). Lai gan valodnieki šos pētījumus plaši kritizējuši, tie ir veicinājuši diskusiju atsākšanos par šo tēmu. Tēma skarta arī nesen iznākušajā monogrāfijā par indoeiropiešu filoģenēzi (Olander (red.) 2022), kā arī nozīmīgos pētījumos par konkurējošajām ģermāņu-ķeltu (van Sluis et al. 2023) un indoslāvu grupu (Palmér 2024) hipotēzēm.

Zinātniskā interese par indoeiropiešu migrāciju ieguvusi papildu impulsu pēc seno organisko materiālu DNS pētījumu revolūcijas, kas izbeidza ilgo diskusiju par indoeiropiešu sākotnējo dzimteni (Allentoft et al. 2015; Haak et al. 2015), tādējādi paverot ceļu niansētākām diskusijām par valodas iekšējo dažādošanos no stepēm. Nesenā H. Makkola u. c. (McColl u. c. 2024) vēl neizdotā pētījumā piedāvātas DNS liecības, kas norāda uz iespējamu transbaltisku vektoru, pa kuru ģermāņu valodas izplatījās vēlāk nekā pirms 4000 gadu. Vai šie pierādījumi varētu liecināt par abu valodu grupu filoģenētisko saistību vai sniegt jaunu kontekstu šo divu grupu kontaktam?

Parasti tiek atzīts, ka vislabākais valodu grupas identificēšanas rādītājs ir ievērojams skaits kopīgu šīm valodām raksturīgu jauninājumu, un jauninājumi, kas saistīti ar locījumu sistēmu, tiek uzskatīti par vispārliecinošākajiem (Clackson 2022). Tomēr problēma, paļaujoties tikai uz locījumiem, ir pierādījumu trūkums, jo gramatiskās morfēmas bieži ir ļoti īsas (Campbell & Poser 2008: 215–223) un to ir maz. Daudz vairāk pierādījumu var atrast leksikā, kas bijusi, piemēram, K. Stanga (1972) pētījuma uzmanības centrā.

Piecdesmit gadu laikā kopš K. Stanga pētījuma ne visas no viņa identificētajām 188 leksiskajām izoglosām ir izturējušas kritiku. Angļu valodas short salīdzinājums ar lietuviešu sker̃sti ‘kaut’ (Stang 1972: 59) ir kļuvis apšaubāms, pateicoties Vintera likumam (Winter 1978). Savukārt uzlabotais dažu valodu apraksts atsevišķas izoglosas padara neaktuālas: lietuviešu lèsti un sensakšu lesan ‘lasīt, vākt’ ir pievienots hetu liss- (Oettinger 1979: 206). Arheobotāniski pierādījumi liecina, ka baltu vārds ar nozīmi ‘rudzi’ cēlies no ģermāņu valodām, jo rudzu audzēšana Austrumbaltijā sākās tikai Romas dzelzs laikmetā (Jakob 2024: 194).

Ja izrādītos, ka ir ievērojami liels skaits izoglosu, kā šo faktu varētu interpretēt: kā lingvistisku apakšgrupu, kontaktu rezultātu vai abu šo faktoru kombināciju? Un, ja kopīgie vārdi ir kontaktu rezultāts, no kurienes tie radušies? Galu galā, vārdi reti tiek radīti no zila gaisa. Vai daži no tiem varētu būt aizgūti no nedokumentētām valodām, kuras vēlāk aizstāja ģermāņu un baltu-slāvu valodu priekšteči?

Mēs aicinām iesniegt referātus par šādām tēmām:

  • diskusijas par baltu, slāvu un ģermāņu valodu leksiskajām, derivatīvajām, gramatiskajām un morfoloģiskajām izoglosām;
  • izoglosu interpretācija: kontakti vai kopīgas inovācijas?
  • diskusija par mehānismiem, kas veicinājuši šo izoglosu rašanos.

Tāpat mēs aicinām referātus par multidisciplināriem pētījumu aspektiem.

 

Reģistrācija: 

Ja vēlaties lasīt referātu šajā sekcijā, lūdzam aizpildīt reģistrācijas formu (tiks publicēta 2025. gada februārī).