Organizatori:
Apraksts:
Sekcijas mērķis ir apvienot pētniekus, kuri interesējas par baltu valodām un zilbju, vārdformu un lielāku vienību prosodisko īpašību mijiedarbību, kā arī attiecīgo morfēmu segmentālo sastāvu. Kā plaši zināms, šī mijiedarbība atkārtoti ir pierādīta kā būtiska baltu valodu fonoloģisko un morfoloģiskās attīstības procesu izpratnē. Rūpīga segmentālās fonoloģijas un prosodijas mijiedarbības izpēte ir sniegusi tādus fundamentālus atklājumus kā Leskīna likums lietuviešu valodā un gala zilbju likumi latviešu valodā.
Pēdējos gados interese par baltu valodu prosodiju un tās iespējamo mijiedarbību ar segmentālo fonoloģiju un morfoloģiju ir pieaugusi. Tas veicinājis jaunu atziņu un hipotēžu rašanos. Minot tikai ievērojamākos sasniegumus, var norādīt uz M. Majera (Majer, 2017) pētījumu par tagadnes aktīvajiem divdabjiem, M. Viljanuevas-Svensona (Villanueva Svensson, 2017/18) darbu par i-apokopi, (2019) par nenoteiksmes galotnēm un (2020) par austrumbaltu “sekundārajiem lokālajiem locījumiem”, kā arī F. Vandla (Wandl, 2022) pētījumu par noteiktajiem īpašības vārdiem, S. Bolotova un M. Oslona (Bolotov & Oslon, 2019) un M. Oslona (2023) darbiem par sinkopi un “sekundāro lokālo locījumu” veidošanos.
Kā šķiet, prosodijas izpēte paver jaunas perspektīvas vēsturiskajā fonoloģijā un jo īpaši vēsturiskajā morfoloģijā, kuru tikai sākam izzināt. Tajā pašā laikā detalizēta baltu prosodisko pārmaiņu rekonstrukcija to sarežģītajā mijiedarbībā ar segmentālo fonoloģiju un morfoloģiju var kalpot par paraugu līdzīgiem pētījumiem citās radniecīgo valodu grupās.
Sekcijā aicinām iesniegt referātus par visiem prosodisko pārmaiņu aspektiem un ar tiem saistītiem jautājumiem baltu valodās. Iespējamās tēmas ietver, bet neaprobežojas ar:
- jaunu prosodisko pārmaiņu likumu formulēšanu un esošo kritiku;
- jaunu prosodiskās un segmentālās fonoloģijas mijiedarbības modeļu formulēšanu;
- jaunu prosodisko un/vai prosodijas izraisītu segmentālo pārmaiņu jomu izveidi;
- pētījumus par klītiku sintaktisko dabu un segmentālo attīstību;
- univerbācijas procesu izpēti un to ietekmi uz prosodiju un morfoloģiju.
Literatūra
- Bolotov, S.G. & M.V. Oslon. 2019. “Pravilo Leskina-Otrembskogo-Smočin’skogo” i mnimye izključenija iz zakona de Sossjura. Balto-slavjanskie issledovanija 20. 55-91.
- Fries, Simon. 2022. Über die Variation bū́tų ~ bū́t und mū́sų, jū́sų ~ mū́s, jū́s im Litauischen und ihren Hintergrund in den prosodischen Verhältnissen des Urostbaltischen. Baltu Filoloģija 31(2). 4-47.
- Hill, Eugen, Daniel Daniel Kölligan, Corinna Scheungraber & Michael Frotscher. 2019. The development of prefixation in time and space. Ditropic clitics and prosodic realignment in dialects of Indo-European. Transactions of the Philological Society 117(2). 157-198.
- Majer, Marek. 2017. Lith. vedą̃ = Sl. *vedǫtь̍: the accentuation of the nom. pl. of active participles as further proof of finite origin. Baltistica 52(1). 5-32.
- Oslon, M.V. 2023. Ešče k voprosu o proisxoždenii litovskix inessiva i illativa. Slavjanskoe i balkanskoe jazykoznanie 23. 257-291.
- Rinkevičius, Vytautas. 2018. Latvių kalbos vardažodžių priesagų priegaidžių kilmė. Baltistica 53(2). 187-229.
- Villanueva Svensson, Miguel. 2017/2018. The conditioning of the Balto-Slavic i-apocope. Münchener Studien zur Sprachwissenschaft. 71(2). 277-304.
- Villanueva Svensson, Miguel. 2019. The infinitive in Baltic and Balto-Slavic. Indo-European Linguistics 7. 194-221.
- Villanueva Svensson, Miguel. 2020. Balto-Slavic accentology, Auslautgesetze, and the Baltic secondary local cases. Baltistica 55(1). 5-42.
- Wandl, Florian. 2022. Superlative morphology from syntax: Slavic nai-/naj- and internal definiteness marking in Old Lithuanian. Transactions of the Philological Society 120(1). 103-127.
Reģistrācija:
Ja vēlaties lasīt referātu šajā sekcijā, lūdzam aizpildīt reģistrācijas formu (tiks publicēta 2025. gada februārī).